Mūzika "Notre Dame de Paris": saturs, video, interesanti fakti, vēsture

Mūzika "Notre Dame de Paris"

Ko jums nozīmē mūzikas "Notre Dame de Paris"? Šis populārākais darbs ir atstājis dažus cilvēkus vienaldzīgi, tam ir ārkārtīgi aizraujoša vara. Kas ir viņa noslēpums? Varbūt viss ir iespaidīgā ražošanā, ārkārtas stāsts par mīlestību un nodevību, ko pastāstīja ģeniāls Hugo? Vai arī viss ir par apbrīnojamo mūziku, kurā franču chanson un čigānu motīvi ir savstarpēji saistīti? Iedomājieties, jo šajā darbā ir 50 dziesmas, kas veltītas spilgtākajai un spēcīgākajai sajūtai - mīlestībai, un gandrīz visas no tām ir kļuvušas par reālām trāpēm.

Mūzikas "Notre Dame de Paris" kopsavilkums un daudz interesantu faktu par šo darbu mūsu lapā.

Kopsavilkums

Šīs skumjas stāsta centrā ir jaunais skaistums Esmeralda, kuru audzināja čigānu karalis Klopens, kurš nomainīja tēvu un māti. Viņu nometne mēģina nelegāli nokļūt Parīzē, lai atrastu patvērumu katedrālē, bet karavīri pamanījuši ielūgtos viesus un nekavējoties viņus aizvada. Skaists Phoebus da Shatoper, kurš ir karaļa šāvēja kapteinis, vērš uzmanību uz jauno Esmeraldu. Viņu aizrauj meitenes skaistums, viņš pilnībā aizmirst par savu līgavu Fleur-de-Lisu, ar kuru viņš nodarbojas.

Kapteinis nav vienīgais, kas pievērsa uzmanību jaunajam dejotājam. Quasimodam ir arī jūtīgas jūtas, kas īpaši nāk pie jesters partijas, lai vēlreiz apbrīnotu viņas mīļoto. Viņa vectēvs un stingrais mentors Frollo aizliedz pat domāt par šo meiteni un skatīties uz viņu, bet to dara spēcīga greizsirdība. Izrādās, ka arhitekts arī mīl Esmeraldu, tikai viņam nav tiesību to darīt.

Frolo nogatavina viltīgu plānu - lai nolaupītu čigānu sievieti un bloķētu viņu tornī, un viņš cenšas nozagt meiteni ar Quasimodo nakts tumsā, bet čigānu sieviete savlaicīgi ietaupa Phoebus. Izmantojot šo brīdi, kapteinis nekavējoties aicina uz skaistumu.

Neapmierināts liecinieks par nolaupīšanu, kā arī kapteiņa drosmīgajiem darbiem ir dzejnieks Gringoire, kuru čigānu karalis Kloper vēlas pakārt par nometnes noteikumu pārkāpšanu, jo viņš apmeklēja Wonderland, un tas ir stingri aizliegts to darīt. Bet Esmeralda izglābj Gringoire, un tagad viņam ir jādodas. Šeit ir tikai čigāns, kurš jau ir iemīlējies citā savā glābējā, - Phoebe de Shatopera.

Arhitekts cieši skatās Esmeraldu un kapteini, kad viņi aizgāja uz datumu, un, ko akli apdziedāja greizsirdība, uzbruka pretiniekam. Tā rezultātā Frollo ievaino Phoebe ar nazi. Tas ir tikai, lai samaksātu par šo noziegumu, kam jau ir Esmeralda, jo viņa ir apsūdzēta par mēģinājumu nogalināt kapteini. Izmēģinājuma laikā čigānis mēģina pierādīt, ka viņa ir nevainīga, bet Esmeralda netiek uzklausīta un notiesāta uz nāvi.

Kamēr meitene gaida sodu, Frollo apmeklē viņu. Archdeacon ierosina glābt skaisto sievieti apmaiņā pret savu uzticību un mīlestību, bet viņa viņu atsakās. To dzirdot, Frollo uzbruka Esmeraldai, bet Klopen un Quasimodo atnāca glābšanas laikā. Visa nometne nāca, lai palīdzētu ieslodzītajam, un cīnījās starp čigāniem un karaļa karavīriem. Šīs sadursmes rezultātā Klopen nomirst, un Esmeralda atkal tiek arestēta, un pats Frollo to nodod izpildītājam. Izmisumā viņš to sadala ar Quasimodo, atzīstot, ka viņš visu to darīja skaistuma atteikuma dēļ, un dusmās viņš no torņa izmet nodevīgo Frollo, un viņš steidzās uz izpildes vietu, lai pēdējā reizē viņš iekļūtu jau mirušajā Esmeraldā.

Fotoattēls:

Interesanti fakti

• "Notre Dame de Paris" tiek uzskatīts par pirmo un nozīmīgāko Hugo darbu. Un viņa izdevējs nekavējoties izvirzīja smagus apstākļus - manuskripts būtu jāpabeidz tieši pēc četriem un pusotriem mēnešiem, un tas tika radīts Walter Scott garā. Salīdzinājumam, Hugo strādāja pie sava nākamā darba - The Miserables, kas tika uzrakstīts pēc pirmā romāna septiņpadsmit gadus.
• Romas autors pats uzskatīja, ka viņa darbs ir ideāli piemērots kādas operas paraugam, turklāt viņš pats pat veido libretu.
• Pēc romāna publicēšanas Hugo laikabiedri atkal interesējās par viduslaiku arhitektūru.
• Sakarā ar neticamo panākumu tikai pirmais darbības gads, muzikāls tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vislabāk pārdotais disks.
• Kad komponists radīja mūziku, viņš veidoja daļu no Quasimodo, kas sevi prezentēja šajā lomā, vēlāk nolēma to nodot nezināmam Pierre Garanu (Garou).
• Šī ir pirmā franču mūzika, kas pasaules mērogā, it īpaši Amerikā, ir panākusi šādu izrāvienu, kas pieradis tikai to darbu popularitātei. Taču savā valstī šis žanrs nekad nav bijis liels panākums ar sabiedrību. Pat populārākie Andrew Lloyd Webber darbi tika uztverti ļoti auksti.
• Francijā izrādes pirmizrāde 1998. gadā bija ļoti gaidīta, un sešu mēnešu laikā visas biļetes tika nopirktas.
• 1999. gada maijā mūzika saņēma prestižo World Music Awards par vislabāk pārdoto franču albumu. Gadu vēlāk izpildījums saņēma otro šādu balvu.
• Mūzika iedvesmoja ilustratoru Benjaminu Lacombe, lai radītu viņam daudzas spilgtas bildes, kas visas bija veltītas galvenajiem varoņiem. Drīz šīs ilustrācijas tika iekļautas Parīzes Dievmātes grāmatā.
• Šāds spilgts gabals piesaistīja ne tikai slavenos komponistus, bet arī režisorus, pateicoties kuriem ir vairāk nekā duci romāna ekrāna versijas. Pirmais tika izveidots 1905. gadā un bija klusa īsfilma. Starp nozīmīgākajām filmas versijām jāatzīmē 1982. gadā, režisors Michael Tachner. 1996.gadā tika izlaista animācijas filma "Notre Dame hunchback", kuras gabals jau bija nedaudz pārveidots.

• Mūzikas krievu valodas versijai veltītajam liešanai ieradās rekordliels skaits - aptuveni pusotru tūkstoši, un tikai 45 no tiem tika iekļauti trupā.
• Aptuveni 4,5 miljoni ASV dolāru tika iztērēti krievu valodas versijai, un 15 miljoni tika savākti visa izstādes laikā Maskavas teātrī.
• Līdz 2016. gadam kopējais skatītāju skaits, kas skatījās šovu visā pasaulē, bija vairāk nekā 15 miljoni cilvēku.
• Jāatzīmē, ka slavenā "Notre Dame" autors arī uzrakstīja mūziku par diezgan neparastu krievu tēmu. Šis darbs, ko viņš dēvēja par “Decembrists”, dzejnieks Iļja Resnik bija iesaistīts libreta attīstībā.
• Pašlaik mūsu valstī tiek veikta īsākā versija, kas veltīta Aleksandra Marakulīna mūzikai. Grupas dalībnieki pat kļuva par atbildētājiem krimināllietā par autortiesību pārkāpumu.
• Ņižņijnovgorodā tika izrādīta parodija par performanci ar gandrīz identiskiem rotājumiem.
• Nav izdarīts franču mūzikas produkcijā un bez dažiem trūkumiem. Tātad tika atzīmēts, ka anarhija ir ierakstīta uz sienas, lai gan sākotnēji bija paredzēts cits vārds - ananke, kas nozīmē rock. Jau jaunajā Mogador versijas versijā šis vārds tika labots uz pareizo.

Populārie numuri:

Belle (klausieties)

Dechire (klausieties)

Vivre (klausieties)

Le temps des cathédrales (klausīties)

Radīšanas vēsture

Pārsteidzoši, šī mūzika kļuva populāra jau pirms tās pirmizrādes, jo tika izlaists disks ar dažiem singliem (16 dziesmas). Iesniegtie kompozīcijas radīja bezprecedenta furoru un ātri sāka uzvarēt sabiedrības sirdis. Pirmizrāde, kas notika 1998. gada 16. septembrī Parīzē Kongresu pilī, bija milzīgs panākums. Noas (ierakstā) izpildītā galvenā varoņa loma un pēc tam - Helēna Segara, kas bija Quasimodo loma, devās uz Pierre Garanu (Garou), Phoebe - Patrick Fiori, Gringoire - Bruno Peltier, Frollo - Dariel Lavoie. Režisors bija francūzis Gilles Mayo, kurš tajā laikā bija zināms plašai sabiedrībai par viņa darbu. Kopumā sniegums izrādījās mazliet neparasts, jo tas atšķīrās no Andrew Lloyd Webber muzikāla un Claude-Michel Schonberg izveidotā formāta: minimālisma skatuves dizains, mūsdienu baleta horeogrāfija, neparasts formāts.

Mūzikas dziesmas nekavējoties sāka vadīt dažādas diagrammas, un populārākās no tām "Belle" un kļuva par reālu pasauli. Pēc viņa panākumiem Francijā, muzikālā mūzika sāka savu triumfu gājienu uz citām pasaules valstīm.

2000.gadā komponists izveidoja otru mūzikas mūzikas versiju, un šī versija jau tika prezentēta Mogador teātrī. Šī versija tika izmantota krievu, spāņu, itāļu, korejiešu un citām versijām.

Krievijas pirmizrāde veiksmīgi notika 2002. gada 21. maijā Maskavas Opereta teātrī. Ražošanu uzsāka Wayne Fawks, kas tika uzaicināta no Apvienotās Karalistes. Kad viņi pirmo reizi sāka strādāt ar rezultātu, Julius Kim, kurš bija atbildīgs par libreta tulkojumu, atzina, ka to bija diezgan grūti izdarīt. Turklāt šādā ciešā procesā iesaistījās ne tikai profesionālie dzejnieki. Tāpēc dziesmas "Belle" tulkojuma autors bija Susanna Tsiryuk, kurai pieder arī dziesmas "Dzīvot", "Dziedāt man, Esmeralda". Bet singlas "Mana mīlestība" tulkojumu vispār veica skolniece Daria Golubotskaya. Jāatzīmē, ka mūsu valstī izrāde tika izlaista arī saskaņā ar Eiropas modeli: aptuveni mēnesi pirms pirmizrādes radio stacijā, kuru veica Vjačeslavs Petkuns (Quasimodo), dziesma "Belle", kas nekavējoties kļuva populāra. Koreogrāfijā ir arī rietumu stila elementi.

2011. gadā tika nolemts organizēt starptautisku trupu, kurā piedalījās mākslinieki no dažādām valstīm. Katru reizi viņa tikās ar entuziasmu un skaļi aplausi. Līdz šim šis muzikāls ir veiksmīgi izpildīts dažādos pasaules posmos. Tā kalpošanas laikā tā tika demonstrēta 15 dažādās valstīs un tulkota septiņās valodās.

"Notre Dame de Paris" Tā tiek uzskatīta par vienu no populārākajiem un atzītākajiem muzikāliem ar sabiedrību. Patiesībā tas nav pat pārsteidzoši. Viņš uztver burtiski no pirmās otrās puses uz aizkaru, neatstāj auditoriju. Ir grūti iedomāties vēl vienu tādu pašu populārāko un atpazīstamāko darbu. Vēl grūtāk ir pateikt, kura dziesma, ko raksta populārākie un lielākie francofonijas vārdi, ir visskaistākā, jo tie visi ir skaisti! Tātad, ko nozīmē mūzika "Notre Dame de Paris"? Tā ir mīlestība, atmiņas par maigām jūtām, skumjām, drukāšanu, līdzjūtību un bezgalīgu apbrīnu par aizrautīgu mūziku.